Energoefektīvākā Ēka -
Drukāt

10junijs energo fMSp 062Energoefektivitāte, energoefektīva ēka… Vai mēs izprotam šos tik bieži izmantotos jēdzienus? Vai apzināmies ieguvumus, kādus mums ik vienam personīgi un valstij kopumā var dot energoefektivitātes pasākumu īstenošana? Vai esam gatavi ieguldīt savu laiku, darbu un līdzekļus, lai ietaupītu nākotnē? Mēģināsim rast skaidrojumu, kas ir energoefektivitāte un kāds no tās labums sabiedrībai, valstij un videi kopumā.

Kas ir energoefektivitāte?

Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Savukārt energoefektivitātes paaugstināšana nozīmē energoefektivitātes uzlabošanu tehnoloģisku, galalietotāju rīcības vai saimniecisku darbību rezultātā.
Energoefektivitātes paaugstināšanas būtība ir samazināt enerģijas apjomu, kas tiek patērēts preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, bet nesamazināt saražotās preces vai sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Energoefektīvi risinājumi ļauj ražotājiem samazināt produktu pašizmaksu, un sabiedrībai ietaupīt uz saņemto pakalpojumu rēķina.

Savukārt, ēkas energoefektivitāte ir siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu (apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde u.c.) norisi ēkā. Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā. Viens no būtiskākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir renovācija jeb kapitālais remonts, realizējot būvē tehniskus un funkcionālus uzlabojumus.

Kāds labums no ēku renovācijas?

Ēku renovācija siltumenerģijas patēriņu (apkures sezonā) ļauj samazināt līdz pat 40 %, kas nozīmē ievērojamu finansiālo ietaupījumu. SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” tehniskais direktors Oļegs Kukuts atklāj: „Ir gadījumi, kad renovēto ēku dzīvokļu īpašnieki rāda savus rēķinus, kur par trīs istabu dzīvokli janvārī jāmaksā 20 eiro, bet kaimiņu mājā, kas nav renovēta, par tādu pašu dzīvokli jāmaksā 140 eiro. Tā, protams, ir liela starpība, un līdz ar to rodas arī motivācija.”
Taču tas nav vienīgais ieguvums no ēku renovācijas, proti, ēku, māju un dzīvokļu īpašnieki līdz ar renovāciju pagarina ēkas dzīves ciklu jeb mūžu, uzlabo gan ēkas ārējo izskatu, gan mikroklimatu telpās, kā arī sakārto apkārtējo vidi. Bieži vien estētiskais baudījums, kas tiek gūts no ēkas renovācijas, ir tik pat svarīgs, kā finansiālais ietaupījums.

No kvēlspuldzes līdz enerģētiskās drošības stiprināšanai

Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta referente Inguna Ozoliņa uzsver: „Energoefektivitāte ir plašs jēdziens, tas attiecināms ne tikai uz ēku renovāciju, bet arī uz sabiedrības dzīvi kopumā!”

I.Ozoliņa skaidro, ka energoefektivitātes palielināšanai mājsaimniecībās iedzīvotāji var nomainīt vecās kvēlspuldzes un sadzīves elektroiekārtas uz efektīvākām, regulāri sekot līdzi rēķiniem par patērēto enerģiju un izvērtēt iespējas ieradumu maiņai. Savukārt ražošanas sektorā, izmantojot modernas un energoefektīvas iekārtas un tehnoloģijas vai ieviešot energopārvaldības sistēmu, iespējams ne vien samazināt saražoto produktu pašizmaksu, bet arī samazināt vides piesārņojumu. Būtiska ir valsts un pašvaldību loma energoefektivitātes veicināšanā, ar savu piemēru un arī atbalstu rosinot iedzīvotājus ieviest energoefektīvus risinājumus. Un visbeidzot energoefektivitāte ir būtiska arī enerģētiskās drošības stiprināšanā, proti, jo efektīvāk mēs izmantojam energoresursus, jo mazāk tos nepieciešams importēt.

„Mūsu sabiedrībā izpratne par energoefektivitātes lomu tikai veidojas, mēs pakāpeniski apzināmies energoefektivitātes paaugstināšanas sniegtās priekšrocības un līdz ar to energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību. . Reizēm šķiet, ka mums varbūt trūkst ticība, ka energoefektivitātes pasākumi dos kaut kādus jūtamus ieguvumus,” atzīst I.Ozoliņa.

Vērienīgs konkurss energoefektivitātes veicināšanai

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību energoefektivitātes jautājumam, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu “Būvinženieris” jau piekto gadu rīko konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, renovāciju un rekonstrukciju, tādējādi samazinot vides piesārņojumu un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī radīt kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” pozitīvo ietekmi uz sabiedrību atzīst arī O.Kukuts. Viņa pārstāvētais uzņēmums SIA „Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde” iepriekšējos gados konkursam pieteicis vairākus namus, kuri kļuva par konkursa laureātiem. O.Kukuts uzskata, ka, pateicoties konkursam, dzīvokļu īpašnieki izpratuši energoefektivitātes nozīmi. „Dzīvokļu īpašnieki sapratuši energoefektivitātes pasākumu ieguvumus un savu lomu to īstenošanā. Ne viens jau viņu vietā to nedarīs, viss ir viņu pašu rokās! Un tā ir ne tikai Jelgavā, bet visā Latvijā, kur vien kādas ēkas ir siltinātas. Mēs taču visu Latviju ne tikai siltinām, bet arī uzlabojam un padarām skaistāku vidi mums apkārt!” ar lepnumu pauž O.Kukuts.

Šogad konkursā energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes ēkām un industriālām ēkām. Vēl līdz š.g. 15. maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015”. Sīkāka informācija Konkursa mājas lapā www.energoefektivakaeka.lv.

2015. gadā konkursu atbalsta uzņēmumi: UAB „Profine Baltic”, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Aeroc”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA “Tenapors", SIA "Grundfos Pumps Baltic" un SIA "Robert Bosch".


Dace Kosa

www.energoefektivakaeka.lv
www.twitter.com/siltinam
www.facebook.com/dzivosiltak

 

Attēlā - Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīca, Lauksaimniecības iela 14, Ērgļi. Ieguvusi 1.vietu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2013"Foto - Mārīte Šperberga

© ENERGOEFEKTĪVĀKĀ ĒKA 2018