Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018

Renovētā daudzdzīvokļu ēka 2018

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_17\Renovaacija\Valmiera_Annas4\annas4-valmiera-3.jpg

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ekers”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Skabis

Būvuzraugs: Pēteris Gudrinieks

 

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m2, bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m2. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar Cokols ar ekstrudēto putupolistirolu Finnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Daudzdzīvokļu ēka Bāriņu iela 8/10, Liepāja (2.vieta)

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: A.Dreimane

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „STEFFS MD”

Būvdarbu vadītājs: Aigars Vanags

Būvuzraugs: Jānis Burģis

 

Daudzdzīvokļu ēka Bāriņu ielā 8/10 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1964. gadā. Ēkas kopējā platība 3147,9m2. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar ruļļveida akmens vati 250mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar putupolistirolu 50mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs, kā arī iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā tikai apkurei, kā arī ir horizontālā apkures sistēma un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 87,50 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 38,51 kWh/m2 .

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.


Daudzdzīvokļu ēka Jātnieku iela 88, Daugavpils

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_2018\Renoveta\Dpils_Jaatnieku_88\Jatnieku88.jpg

Projekta pasūtītājs: SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

Projekta autors: Irēna Beinaroviča, AS „Komunālprojkets”

Galvenais būvuzņēmējs: PS „VanPro un Nordserviss”

Būvdarbu vadītājs: Andrejs Sergejevs

Būvuzraugs: Aleksandrs Prelatovs, SIA „In Pro”

Daudzdzīvokļu ēka Jātnieku ielā 88 pirmo reizi ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2953,50 m2, virszemes stāvu skaits – 9. Ēkai ir saliekamie dzelzsbetona pamati, ārsienas un nesošās starpsienas ir keramisko ķieģeļu mūrējums un gāzbetona paneļi, pārsegumi – dobtie dzelzsbetona paneļi, jumts - dobtie dzelzsbetona paneļi pārklāti ar ruļļu segumu. Pirms rekonstrukcijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Rekonstrukcija uzsākta 2014. gadā. Pēc rekonstrukcijas ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi – ūdens resursu efektīva izmantošana, būvniecības materiāli, būtiski paaugstināta iekšējās vides kvalitāte, kā arī iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Ārsienu siltināšanai izmantota akmens vate 120mm biezumā, pagraba grīdas pārsegumam akmens vate 100mm biezumā, jumta konstrukcijas siltināšanai akmens vate 200mm biezumā. Veikta durvju nomaiņa koplietošanas telpās, uzstādot metāla konstrukcijas durvis ar siltumizolāciju. Koplietošanas telpās uzstādīti PVC logi. Logiem izmantots Parog GWY 1 un Paroc FAB 3 siltumizolācijas materiāls.

Ēkā ir centralizēta siltumapgāde, ko regulē atkarībā no ārgaisa temperatūras, naktīs temperatūra tiek pazemināta, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei un individuāli ar alokatoriem.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti, un tā temperatūra regulēta siltuma mezglā, tiek uzskaitīts karstā ūdens apjoms. Ēkai ir dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija.

Renovācijas laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma.

Kopumā saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 107,51 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 139,76 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,38 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst E energoefektivitātes klasei.

Daudzdzīvokļu ēka Kandavas iela 4, Daugavpils

11rojekta pasūtītājs: SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

Projekta autors: Juris Buklovskis, AS „Komunālprojkets”

Galvenais būvuzņēmējs: PS „TD Būve”

Būvdarbu vadītājs: Aleksandrs Kurošs

Būvuzraugs: Leons Šostaks, SIA „IN PRO”

 

Daudzdzīvokļu ēka Kandavas ielā 4 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1960. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3302,20m2, tai ir 5 virszemes stāvi. Ēkas pamati ir lentveida no saliekamiem dzelzsbetona un betona elementiem. Sienas būvētas no silikātķieģeļiem uz cementa-kaļķu javas. Pārsegumi – saliekamie daudzdobumu paneļi. Jumtam ir divslīpņu koka konstrukcija, jumta segumam izmantotas viļņotā azbestcementa loksnes. Pirms atjaunošanas ēkā netika izmantoti alokatori vai termoregulatori.

Ēkas renovācijas darbi tika sākti 2012. gadā. Pēc renovācijas ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi – ūdens resursu efektīva izmantošana, būvniecības materiāli, būtiski paaugstināta iekšējās vides kvalitāte, kā arī iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Renovācijas laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam, ko veido dobtie dzelzsbetona paneļi, izmantota beramā vate 200mm biezumā, pagraba grīdas pārsegumam – akmens vate 120mm biezumā. Nomainīts jumta segums, iepriekšējo klājumu nomainot pret skārda loksnēm. Koplietošanas telpās nomainītas ārdurvis, uzstādot metāla konstrukcijas durvis ar siltinājumu, un nomainīti esošie logi pret PVC logiem.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, ko regulē atkarībā no ārgaisa temperatūras, naktīs temperatūra tiek pazemināta, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei un individuāli ar alokatoriem.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti, un tā temperatūra regulēta siltuma mezglā, tiek uzskaitīts karstā ūdens apjoms.

Ēkai ir dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Renovācijas laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma.

Ja pirms renovācijas, piemēram, 2010. – 2011. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkā apkurei tikai patērētas 147,34 kWh/m2, tad pēc renovācijas 2017. – 2018. gada apkures sezonā 77,63 kWh/m2 .

Daudzdzīvokļu ēka Katoļu ielā 17, Jelgavā

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_17\Renovaacija\Jelgava_Katolju\IMAG0705.jpg\

Projekta pasūtītājs: SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

Projekta autors: SIA „ASPECTUS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „AMAXS”

Būvdarbu vadītājs: Oļģerts Kārkliņš

Būvuzraugs: Jānis Graudulis

 

Daudzdzīvokļu māja Katoļu ielā 17, Jelgavā ir ēka ar 120 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos, un 8 kāpņu telpām. Ēkai ir arī pagrabs (1144,8 m2). Pamati veidoti no dzelzsbetona, ārsienas ir keramzītbetona paneļi, jumts veidots no dzelzsbetona paneļiem, ruļļveida hidroizolācijas materiāla un bezšuvju hidroizolācijas pārklājuma. Kopējā ēkas platība ir 5909,7 m2, bet apkurināmā platība 5325,7 m2. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti.

Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar minerālvati 100mm biezumā ar λd=0,036 W/m2K, savukārt pamatu/grīdas pārsegums ar 100 mm biezu putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantota 150 mm bieza minerālvate. Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, uzstādot PVC logus ar pasīvās ventilācijas atverēm U=1.1W/(m2K) un metāla durvju konstrukcijas U=1.5W/(m2K), montāžai izmantojot hermētiķus, difūzās membrānas materiālus un speciālos stiprinājuma elementus, minerālvati un poliuretānu. Siltumapgāde ēkā notiek centralizēti un tā tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, bet uzskaitīta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūru regulējot piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un mehānisko nosūci. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas vai telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Energoapgāde tiek nodrošināta no atjaunojamiem energoresursiem.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 104,47 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 135,8 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 27,58 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 65 kWh/m2 gadā.

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Daudzdzīvokļu ēka Kauguru ielā 1, Valmierā

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_17\Renovaacija\Valmiera_Kauguru1\kauguru1-valmiera-2.jpg

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Plastik”

Būvdarbu vadītājs: Inārs Priede

Būvuzraugs: Valdis Valainis

 

Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 m2. 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēm Paroc Fas B (λ=0.036W/mK), bet cokols - ar ekstrudēto putupolistirolu 100mm - Finnfoam 300FL. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti Bēniņi siltināti ar ekovati 200mm biezumā Climatizer Plus (λ=0.38W/mK). Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums - Ruukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās Systemair VTK 160 Airvent. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 307,62 MWh gadā, 2011. gadā 253,12 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 182,29 MWh, 2015. gadā 177,56 MWh, 2016. gadā – 198,10 MWh.

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēda iela 70, Liepāja (1.vieta)

\

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Anita Pope

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

 

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēda ielā 70 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1968. gadā. Ēkas kopējā platība 2010,20m2. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem, jumta konstrukcija divslīpju ar skārda jumta segumu. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 140mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 290mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vates lamelēm 120mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta brīvdienās, kā arī iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek individuāli ar alokatoriem, kā arī ir horizontālā apkures sistēma, un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs.

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 93,79 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 40,77 kWh/m2 .

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēdas ielā 126, Liepājā

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_17\Renovaacija\Liepaja_Klaipedas126\klaipedas126-liepaja-1.png

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

 

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība - 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO2/m2 gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540 MWh.

 

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā (3.vieta)

C:\Users\Antra\Downloads\Stacijas 22 pēc2.JPG

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēnējs: SIA „ASE”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Gudrinieks

Būvuzraugs: Deniss Dergunovs

 

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m².

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100 mm biezuma minerālvati PAROC Linio15 (λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200 mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100 mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2 gb un siltummezglu 1 gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas - tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas ar  PAROC Linio15 30mm (λ≤0.037).

 

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei ir vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

 

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāva komerctelpās.

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

 

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā - 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Daudzdzīvokļu ēka Vaives iela 4, Cēsis

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_2018\Renoveta\Ceesis_Vaives_4\Fasade pec 3 Vaives 4.JPG

Projekta pasūtītājs: SIA SIA „INVESCO”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: būvniecība - Komandītsabiedrība „Energomāja”; inženiertīkli - personu grupa – SIA „Eva Sistēmas”un SIA „Green Lab”

Būvdarbu vadītājs: Būvniecība - Anatolijs Bičkovskis; iInženiertīkli - Vadims Mizgajevs

Būvuzraugs: Jānis Vīgants

 

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Vaives ielā 4, Cēsīs, ir 103. sērijas specprojekta 4-stāvu dzīvojamā māja, kura tika nodota ekspluatācijā 1984. gadā. Tajā ir 62 dzīvokļi ar kopējo ēkas platību (pēc inventarizācijas lietas) – 3869,40m2. Ēkai izbūvēts pagrabs, kurā atsevišķā telpā izvietots siltummezgls, sadalošās inženierkomunikācijas –aukstā un karstā ūdensvada, kanalizācijas un apkures cauruļvadi. Ēkai izbūvēti bēniņi, kurā izvietoti karstā ūdensvada cirkulācijas cauruļvadi. Daļa ārsienas ir nesošās - no caurumoto māla ķieģeļu mūra 640mm un 510mm biezumā. Daļa ārsienas ir pašnesošās – no saliekamā gāzbetona sienu paneļiem 250mm biezumā, logu starpailu aizpildījums gāzbetona bloku mūris 200mm biezumā. Ārsienu gāzbetona paneļu apdare - rūpniecisks krāsojums, gāzbetona mūra apdare – cementa javas apmetums, kas krāsots. Virs pagraba, starpstāvu pārsegumos, virs ceturtā stāva un virs bēniņiem izbūvēti dobie dzelzsbetona pārseguma paneļi ~220mm biezumā. Lodžijām – monolītie dzelzsbetona pārseguma paneļi. Logi - daļai ēkas dzīvokļu un kāpņu telpās iebūvēti jauni stikla pakešu logi PVC rāmjos. Ēkai ir lēzens jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Jumta pārsegums veidots no saliekamām dzelzsbetona plātnēm, kas balstītas uz nesošajām ķieģeļu sienām. Ēkā izbūvēta sadzīves (dzeramā) ūdensvada sistēma, kas pieslēgta pilsētas ūdensvadam. Karstā ūdens sagatavošanai siltummezglā uzstādīts plākšņu siltummainis.

Ēka atjaunota 2014. gadā. Pirms ēkas atjaunošanas netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas gaitā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: ūdens resursu efektīva izmantošana, videi nekaitīgi būvniecības materiāli. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu dzīvokļos. Termoregulatori ļauj mainīt iekštelpu temperatūru. Jauna karstā ūdens sistēma ar samazinātiem cirkulācijas zudumiem un karstā ūdens skaitītāju iznesti kāpņu telpā. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Apkures sistēma ar balansējamiem stāvvadiem un termoregulatoriem katram radiatoram.

Ārsienu siltumizolācijai izmantota akmens vate Frontrock Max E, (100mm), logu ailām PAROC FAS 3, (30 mm). Bēniņu pārseguma siltināšanai izmantota ekovate Climatizer Plus (300 mm), pagraba grīdas pārsegumam - putupolistirols Tenax EPS 60 (100mm). Jumta segumam izmantots bitumena ruļļu apakšklājs Tehnonicol Unifleks EPP 4,0. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot metāla durvis ar U<1,6W/m2k, veikta logu maiņa, uzstādot PVC logus DOBROPLAST (U=1,2 W/m2K).

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras, naktīs un brīvdienās temperatūra tiek pazemināta, siltumu var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Ēkai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, bet karstā ūdens skaitītāji ir iznesti kāpņu telpā un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai.

Centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 4 Zehnder ComfoAir 550 R Luxe Enthalpie agregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās.  

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 604,6 MWh gadā, 2011. gadā 518,2 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2016. gadā – 279,90 MWh.

 Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

 

Daudzdzīvokļu ēka - jaunbūve 2018

Daudzdzīvokļu ēka Grostonas iela 12, Rīga (1.vieta)

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_2018\Jaunbuve\Merks\Grostonas_07.11.17._26.JPG

Projekta pasūtītājs: SIA „Merks”

Projekta autors: SIA „Merks” Juris Jirgens, SIA „Birojs T22” Anita Siliņa

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Merks”

Būvdarbu vadītājs: Janeks Joma

 

Daudzdzīvokļu ēka Grostonas ielā 12 ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Ēkai ir 6 stāvi, tās

augstums ir 20,76m, ēkas kopējā platība – 8829,2m2. Pamati – dzītie pāļi 35 x 35 cm; monolītā dzelzsbetona režģogi. Ārsienas – saliekami dzelzsbetona trīs slāņu sienu paneļi. Pārsegums – monolītā dzelzsbetona plātne 250mm. Balkoni, kāpņu laidi – saliekamais dzelzsbetons. Ēkai ir savietotā jumta konstrukcija.

Attiecībā uz ēkas novietojumu arhitekti izvērtējuši insolācijas prasības. Būvkonstrukcijām izvēlēti ilgtspējīgi materiāli koka logi ar alumīnija uzlikām, ilgtspējīgi materiāli fasādēm (krāsots betons, akmens masas flīzes). Ēkā uzstādīti 4 pasažieru lifti, izbūvēta slēgta autostāvvieta. Iekšējās vides kvalitātes uzlabošanai izvēlēta decentralizētās ventilācija - iekārtas ar rekuperāciju - inVENTer, koka trīsstiklu pakešu logi, attālinātās nolasīšanas skaitītāji, termoregulatori. Kā īpaši inovatīvi risinājumi jāuzsver decentralizētās ventilācija iekārtas ar rekuperāciju inVENTer un Knauf Insulation Urbanscape zaļā jumta sistēma. Sociālie un ekonomiskie ieguvumi - attālinātās nolasīšanas skaitītāji( ūdens,apkure, elektrība), termoregulatori ( var individuāli regulēt siltuma padevi), rotaļu laukums un ēkas iedzīvotājiem paredzēta publiska zona uz autostāvvietas pārseguma.

No 1.-3.stāva līmenim ēkai ir monolīta dzelzbetona sienas - ventilējama fasāde ar flīzējumu; no 3-6.stāvam saliekami dzelzsbetona trīs slāņu sienu paneļi. Jumta segumam ir bitumena ruļļu materiāls un slīpumu veidojošais slānis, kas sastāv no keramzītbetona, putupolistirola 150mm un akmens vates 40mm biezumā. Siltināšanai logiem izmantots - SIGA Cover AG Fentrim tvaika izolācijas lentas; durvīm - Folienband inside uni/ SWS tape inside TAS-WW, Folienband outside uni/ SWS tape outside TAS-ZW.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas individuāli regulējama ar termoregulatoriem. Vienotā uzskaite tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Katram dzīvoklim ir atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai, kā arī apkurei un karstajam ūdenim ir vienota uzskaite siltummezglā.

Ventilācijas sistēmai izmantota dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce (sanmezglos) un mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa.

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei, kā arī uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2018. gadā ēkai izsniegto energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 89,64 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 118,79 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,75kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 42 kWh/m2 gadā.

 

Daudzdzīvokļu ēka Jūrmalas gatve 82 k-1, Rīga (2.vieta)

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_2018\Jaunbuve\KBO\Fasāde.jpg

Projekta pasūtītājs: SIA „KBO”

Projekta autors: Valdis Onkelis

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „KBO”

Būvdarbu vadītājs: Oskars Dzirnieks

Būvuzraugs: Artūrs Ščurs

Daudzdzīvokļu ēka Jūrmalas gatvē 82 k-1 ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Ēkai ir 9 virszemes stāvi, tās platība ir 6491m2. Ēkas būvniecībā izmantoti ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz ēkas vietas izvēli un novietojumu, ūdens resursu efektīvu izmantošanu, būvniecības materiāliem, atkritumu samazināšanu būvniecībā un ēkas ekspluatācijā, transportu un mobilitāti, kā arī iekšējās vides kvalitāti. Ēkā izmantoti inovatīvi risinājumi un tās ekspluatācija sniedz gan sociālus, gan ekonomiskus ieguvumus.

Ārsienām izmantoti dzelzsbetona paneļi ar siltinājumu 160mm biezumā. Hidroizolācijai izmantots bitumena ruļļu materiāls ICOPAL Baltbit, virsklājs WF 160 - 4mm, apakšklājs PF 3mm. Tvaika izolācijai polietilēna plēve 200. Citi siltumizolācijas materiāli - putupolistirols EPS 150, Paroc vateROS 30g, Paroc vate ROB 60.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un dabisko pieplūdi un dabisko nosūci.

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei, kā arī uzstādīti dūmu detektori un uzstādīta pārspiediena sistēma.

Pēc ekspluatācijā nodošanas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 36,61 kWh/m2. 2017./2018. gada apkures sezonā laika posmā no septembra līdz martam ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 32,62 kWh/m2 .

 

 

Sabiedriskā ēka 2018

Sabiedriskā ēka Jūras iela 34, Ventspils (1.vieta)

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_2018\Sabiedriska\VNI\Pēc pārbūves5.JPG

Projekta pasūtītājs: Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”

Projekta autors: SIA „Skonto būve”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Kvadrum”

Būvdarbu vadītājs: Juris Čagus

Būvuzraugs: SIA „Būves un būvsistēmas”

 

Sabiedriskā ēka Jūras ielā 34 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1983. gadā. Tā kompozicionāli veidota, bloķējot trīs apjomus – vienu divstāvu apjomu un divus trīsstāvu apjomus. Apjomi izvietoti veidojot ēkai iekšpagalmu pret Rīgas ielu. Galvenā fasādē dominē trīsstāvīgs apjoms bez logiem, kas 1.stāva līmenī iedziļināts, otro stāvu balstot uz masīvām taisnstūra kolonnām. Ieeja ēkā akcentēta ar stiklotu divstāvu apjomu. Ēkas platība pirms pārbūves 1611,36 m2, pēc pārbūves 1770, 20 m2.

Ēkai bija neapmierinoša energoefektivitāte. Siltuma zudumi ēkā radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām, un nekvalitatīvām stikla paketēm. Ēka nebija siltināta. Ārsienu konstrukcijas bija ar zemu siltuma pretestību, termogrāfija uzrādīja palielinātu siltuma plūsmu cokola un karnīzes zonās. Jāatzīmē, ka pirms pārbūves tika izmantoti termoleguratori.

Ēkas atjaunošana veikta 2016. gadā. Pēc pārbūves izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz būvniecības materiāliem, iekšējās vides kvalitāti, kā arī pēc pārbūves iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Ēkas ārsienas mūrētas no māla ķieģeļiem, un siltināšanai izmantota ISOVER akmens vate 125mm + 30mm. Pagraba grīdas pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona, siltināts ar 80 - 100 mm akmens vati. Jumta konstrukciju veido dzelzsbetons un Ruukki profilloksnes, siltinājumam izmantota 190 mm akmens vate, zem tās keramzīts 20-450 un 210 mm akmens vate. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot durvis ar U < 1,5 w/m2K, veikta logu nomaiņa pret alumīnija konstrukcijas logiem ar U < 1,1 w/m2K. Montāžai izmantotas tvaika izolācijas lentas pa konstrukciju perimetru, kā arī pakulu blīvējums.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras. Tiek veikta siltuma uzskaite par kopējo ienākošo siltumu. Ierīkoti atsevišķi siltumenerģijas skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem). Tāpat ierīkoti atsevišķi aukstā un karstā ūdens skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem), bet karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā.

Pārbūves laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, izveidota pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 102,41 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 45,60 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 20,39kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei 57 kWh/m2 gadā.

 

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

 

Privātmāja 2018

Privātmāja Imulas iela 1a, Rīga

D:\My Documents\ANTRA\Tekstu_darbnica\Buvinzenieri\ENERGOEFEKTIVA_2018\Privatmaaja\Pudaane\ID_-11.jpg

Projekta pasūtītājs: Evita Pudane

Projekta autors: Evita Pudane

Viss būvniecības process organizēts pašu spēkiem.

 

Privātmāja Imulas ielā 1a ir pilnībā jaunbūvēta ēka un ekspluatācijā nodota 2017. gadā. Tā ir vienģimenes māja ar mansarda izbūvi un kopējo platību 157 m2. Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: gan attiecībā uz ēkas vietas izvēli un novietojumu, gan ūdens resursu efektīvu izmantošanu, būvniecības materiāliem, atkritumu samazināšanu būvniecības procesā un tālākā ēkas ekspluatācijā. Padomāts par transportu un mobilitāti, iekšējās vides kvalitāti, inovatīviem risinājumiem un sociāliem un ekonomiskiem ieguvumiem.

Ēkai ir gāzbetona ārsienas, kas siltinātas ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārsegumu veido koka brusas ar minerālvates siltinājumu 200mm biezumā, pagraba grīdas pārsegums ir siltināts betons ar putuplastu 75mm biezumā, jumta konstrukcijai ir koka brusas, minerālvates siltinājums 200mm biezumā, kā arī izveidoti vēdināmi bēniņi. Ēkā izmantota klinkera apdare, un logiem ir skārda palodzes. Tvaika izolācijai izmantota standarta tvaika izolācijas plēve un montāžas procesā izmantotas putas.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, siltums tiek regulēts atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināts naktīs un brīvdienās, kā arī regulēts individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā ir recirkulācijas sūknis. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltuma mezglā, un temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana un mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa.

Ēkai izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, kā arī izveidota elektrotransporta uzlādes vieta un pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei. Ēkā uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2014. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 91,5 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 25,4kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst E energoefektivitātes klasei.


Konkursa kandidāti 2018

Organizē

 emvaram     buvinzenieris     dzivo siltak

Atbalsta

01092015

abc building buvlaukums buvbaze-new

la  nozareLV2009 Logo

 

Sponsori

Logo    ventsys logo  paroc  rockwool  knauf   Ejot    isover    Bosch LifeClip LV 4C Left 1      sika      elektrum   Caparol-logo  altum attistiba logovelux-logo

Kontakti

Mārīte Šperberga 
29468382,

Daiga Buhholce
29465153,

Inese Bērziņa
67013240,

Dzīvo siltāk

dzivo-siltak

Sazināties

UZ AUGŠU